Kāda bija Jūsu sapņu profesija bērnībā?
- Mans sapnis bija kļūt par horeogrāfi, par kuru arī izmācijos un kļuvu. Cik ilgi Jūs jau nodarbojaties ar dejošanu? - Būtu ļoti banāli teikt, ka nodarbojos ar dejošanu jau kopš bērna kājas, kā to parasti saka citi, bet principā tā arī ir. Dejoju kopš sāku iet skolā. Kāds bija pirmais dejas stils, kuru izmēģinājāt? - Pirmais dejas stils, ko izmēģināju bija sportiskās jeb balles dejas. Kā Jums šis dejas stils patika? - Tajā vecumā man sportiskās dejas patika, taču augot lielākai sapratu, ka šīs dejas nav mans lauciņš. Kā Jūs izlēmāt kļūt par deju skolotāju? - Nemaz tik grūti nebija izlemt, jo lielāko daļu bērnības pavadīju dejojot un sapratu, ka tas dzīvē mani piesaista visvairāk. Cik ilgi Jūs pasniedzat dejošanu? - Šobrīd man ir aizsācies otrais gads pasniedzot deju nodarbības, tā kā esmu jauns cilvēs šajā jomā. Tomēr, ja pieskaita arī praksi, tad dejošanu pasniedzu jau kopš koledžas laikiem. Cik kolektīvos Jūs pasniedzat dejošanu? Es pasniedzu dejošanu Valmierā, Rīgā, kā arī palīdzu Cēsu popgrupai izveidot kvalitatīvus priekšnesumus. No kā Jūs smeļaties iedvesmu dejām? - Es iedvesmu dejām smeļos pārsvarā no mūzikas, kuru klausos, no dabas un psiholoģiskām filām. Kas Jums jūsu profesijā patīk visvairāk? - Strādājot par horeogrāfi man vislabāk patīk tas, ka nav jāieliek sevi konkrētos rāmjos. Deju vari sastādīt pie sev tīkamās mūzikas un ar sev tīkamiem soļiem. Labi ir arī tas, ka šis darbs sākas tikai ap pusdienlaiku, tāpēc varu mierīgi pamosties ar pozītīvām domām par gaidāmo dienu. Paldeis par interviju! #RPPS Lelde Miksone un Beāte Kurtukova, 6b
0 Comments
Leave a Reply. |
SADAĻAS
All
ARHĪVS
April 2017
|