Žurnāliste Linda Reitupe: Labdien!
Skolotāja Veronika Ivanova: Labdien! Linda: Kā jūs nonācāt līdz mūsu skolai? Skolotāja: Bija tā, ka Jūsu bijusī vizuālās mākslas skolotāja gaidīja mazo bērniņu un tad es ieraudzīju skaisto sludinājumu, ka meklē skolotāju tad es pieteicos un mani peņēma. Linda: Kā Jums liekas ko vieglāk mācīt 1.klasi vai 5.klasi?Kāpēc? Skolotāja:Tas ir ļoti sareždžīti, jo 1.klase vēl neko nezin un viņiem ir grūti. Viņus ir grūti savaldīt, bet ar 5.klasi bērni jau ir lielāki un ir vieglāk sarunāt. Viņiem jau ir skaidrs kā turēt zīmulīti, kā pareizi ar krāsām. Viņiem ir jau tās iemaņas un tas radošais darbs viņien arī labāk aiziet. Īstenībā laikam teikšu,ka ar lielajiem man labāk patīk. Linda: Kāpēc Jūs tieši izlēmāt kļūt par vizuālās mākslas skolotāju? Skolotāja: Ir tā, ka man ļoti patīk zīmē un ar visu to mākslu nodarboties tad bija doma ko lai tieši dara saistītu ar mākslu. Es izlēmu, ka būtu ļoti jauki iemācīt pareizi zīmēt, gleznot, to visu tehniku, tāpēc es arī nolēmu aiziet mācīties par vizuālās mākslas skolotāju. Linda: Vai ir viegli būt par klases audzinātāju? Skolotāja: Pagaidām tas ir pārāk ātrs jautājums, jo ir tikai pagājis pusotrs mēnesis, bet no vienas puses ir grūti. Visu to pārbaudīt vai ir viss nodots, vai ir viss izlabots. No otras puses man patīk. Man ir jauka klase diezgan viegli ar viņiem strādāt. Man šobrīd patīk. Linda: Cik gadus Jūs jau pasniedzat vizuālo mākslu un kur? Skolotāja: Ja mēs ņemam skolu tad skolas laikam jau ir 3. Linda: Cik gadus un kur ir jāmācās lai kļūtu par vizuālās mākslas skolotāju?Skolotāja: Ir divas iespējas. Viena iespēja ir jāiet jāstudē Latvijas Universitātē. Tur ir vizuālā māksla. Tur laikam sanāk 3 gadi. Bakalaurs un papildus maģistratūra vēl 2 gadi. Otrs variants ir studēt mākslas akadēmijā 3 gadus tikai saistīsts ar mākslu un vēl viens gads lai izietu pedagoģiju.Tad sanāk Latvijas Universitāte vai Mākslas Akadēmija. Linda: Kāds ir Jūsu hobijs? Skolotāja: Gleznošana kas tad cits. Man ir divi molberti mājās un tad es tur gleznoju, zīmēju visu ko. Linda: Ka ir grūtākais audzinot klasi? Skolotāja: Tas ir grūts jautājums. Nu protam viss grūtākais ir tā, ka man viņiem ir jāieskaidro, ka viņi vairs nav mazi un skolotāja viņiem vairs neskries pakaļ un nebakstīs ar pirkstu, ka tev nav nodot, tu man neatnesi lapiņu, kapēc tu nebiji. Viss grūtākais ir viņiem iemācīt būt patstāvīgiem. Linda: Kādas ekskursijas Jūs esat ieplānojusi ar savu klasi? Skolotāja: Mums ir vairākas es tev izstsāstīšu par pirmo pusgadu. Mēs apmeklēsi teātra izrādes “Kentrevilas spoks’’ un “Pinokio” tādas jauns un baisīgs iestudējums, tad ir doma par ledus izrādi, ja mēs saņemsim atbildi un visi piekritīs kura būs decembrī nu tas ir ieplānots, ja mēs dodamies uz to ledus izrādi Arēnā Rīga 22.decembrī. Pirms vai pēc iziesim cauri Vecrīgai, jo ir viss smuki izrotās pirms ziemassvētkiem. Linda: Paldies par interviju! Skolotāja: Lūdzu! Valodas mēneša ietvaros skolēni devās iepazīt skolas bibliotēku.
Aktīvs skolēnu pāru darbs bija vērojams 5.a, 6.b, 6.c un 7.b klases stundās (skati foto galeriju). Paldies skolas bibliotekārēm par atsaucību! Skolniece Linda Ulmane: Labdien! Vai var jūs, lūdzu, intervēt?
Skolotāja Arita Lipenīte: Labdien! Vari mani intervēt. Žurnāliste: Kad radās skolēnu pašpārvalde? Skolotāja: Skolēnu pašpārvalde darbojas jau no skolas pirmsākumiem. Žurnāliste: Kas ir skolēnu pašpārvalde? Skolotāja: Skolēnu Pašpārvalde ir skolas struktūrvienība ar savu reglamentu un ar savu darba kārtību un noteikumiem. Žurnāliste: Kas radīja skolēnu pašpārvaldi? Skolotāja: Skolēnu Pašpārvalde ir likuma noteikta, un tādas ir prasības, noteikumi. Ka katrā skolā ir jābūt skolēnu pašpārvaldēm. Skolēnu pašpārvalde ir tā vieta, kur skolēni var izteikt savu viedokli un iesaistīties. Un padarīt skolas dzīvi aktīvāku, radošāku. Un ļaut izteikt savas domas, viedokļus. Žurnāliste: Kādi ir skolēnu pašpārvaldes mērķi un uzdevumi? Skolotāja: Pašpārvaldes mērķis ir panākt skolēnu, skolas administrācijas interešu saskaņošanu, aktīvu iesaistīšanos skolas dzīvē, mācību procesā un sabiedriskajā dzīvē. Kā arī viens no uzdevumiem ir sadarbošanās un pārstāvēšana Rīgas skolēnu Domē. Organizēt skolas dzīvi kultūras un sporta jomā. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir aizstāvēt skolēnu intereses, apkopot skolēnu priekšlikumus un sadarboties ar skolēniem, klašu audzinātājiem un citām skolēnu pašpārvaldēm. Žurnāliste: Kādos pasākumos jūs piedalāties? Skolotāja: Mēs ļoti aktīvi iesaistāmies tieši mūsu skolas organizētajos pasākumos. Gan tās ir pirmklasnieku iesvētības, ābecīšu svētki. Tad ir dažādas akcijas, kas norisinās skolā un karjeras pasākumi, konkursi un dažādi notikumi, arī ārpus skolas. Mums bija sadraudzības vakars kopā ar Mežciema pamatskolas skolēnu pašpārvaldi. Žurnāliste: Vai viegli iestāties skolēnu pašpārvaldē un kas priekš tā ir vajadzīgs? Skolotāja: Galvenais ir gribēšana, spējas un tiešām spējas saorganizēt savu dienas darbu, lai skolēnu pašpārvaldes darbošanās nerada neērtības bet tai ir ērti, lai spēj sakārtot savu dienas režīmu kad tu tiec uz sapulcēm, kad tu tiec uz pasākumiem. Galvenais ir Entuziasms, Motivācija, Vēlme darboties. Tad mēs visus aicinām uz pašpārvaldes sapulcēm. Mēs darbojamies komitejās un tad attiecīgi katra komiteja ir atbildīga par savu jomu. Vēlams ir tā ka katras klases no 5-9.klašu skolēnu tiek aicināti vismaz 2 skolēni. Var būt vairāk, Kurš vēlas tas, lai nāk. Atnākt uz sapulcēm un piesakās aktīvi darboties, un tad mēs viņu arī uzņemam. Pati galvenā vēlme ir vēlme darboties un sadarboties komandās. Žurnāliste: Cik gadus jūs vadāt skolēnu pašpārvaldes sapulces? Skolotāja: Skolēnu pašpārvaldes sapulces es vadu jau 3. (trešo) gadu. Žurnāliste: Cik bieži notiek skolēnu pašpārvaldes sapulces? Skolotāja: Skolēnu pašpārvaldes sapulces notiek reizi vai divas reizes mēnesī. Atkarībā no tā, kādi mums ir pasākumi un mērķi. Mēs aktīvi izmantojam sociālos tīklus un notiek informācijas aprite. Arī savādāk sazināmies caur mobilajiem telefoniem un komisijām. Sapulcēs mēs tikai apspriežam globāli lielos jautājumus lemjam un pieņemam lēmumus. Bet sīkos darbiņus mēs izdarām tad kad mums ir laiks piemēra tad kad gatavojamies pasākumiem tie, kas ir atbildīgi satiekas pulkstens tikos un tikos un izdara. Tad otra grupiņa kas ir atbildīga par kaut ko citu tie atkal izdara to, tikos un tikos. Žurnāliste: Cik šogad pašpārvaldē ir cilvēku? Skolotāja: Šogad skolēnu pašpārvaldē ir 30 cilvēku. Žurnāliste: Paldies par interviju! Valodas mēneša ietvaros un dzejas dienas noskaņās 4.b klases skolēni atdarināja Aleksandra Čaka dzejas motīvu "Skats pa logu".
Paldies Emīlijai R., Annai U. un skolotājai Guntrai Melderei! 5.a klases skolniece klases izteiksmīgās runas konkursam pati sacerēja dzejoli.
Novēlam ikvienam, lai iedvesma nepazūd! 1. Kā Tu izdomāji, ka vēlies kļūt par basketbolistu?
Otrajā klasē es biju lielākais, tapēc treneris gribēja, lai sāku spēlēt basketbolu. 2. Kā Tavi vecāki uz to reaģēja? Viņi kā jau visi vecāki atbalstīja savu bērnu, sponsorēja, nāca uz spēlēm. 3. Cik ilgu laiku Tu pavadi trenējoties? Dienā, no rīta kopā apmēram 2 stundas. Nedēļā aptuveni 13 stundas. 4. Ko grasies darīt pēc vidusskolas? Vēlos braukt uz ASV studēt, spēlēt basketbolu, pelnīt ar to naudu. 5. Kā Tev izdodas apvienot treniņus un spēles ar mācībām vidusskolā? Diezgan vienkārši. Saplānoju laiku. Apzinos, ka ir arī skola.Ir jāprot savienot abas lietas kopā. Saprotu, ka ir vajadzīga arī skola un mācības. 6. No cik gadiem Tu sāki spēlēt profesionālo basketbolu? Ar profesionālo basketbolu nodarbojos no septiņpadsmit gadiem. Kopā trenējos astoņus gadus. 7. Kāds ir Tavs mīļākais priekšmets skolā? Matemātika un sports. 8. Kā un vai tavi skolotāji atbalsta un nepieciešamības gadījumā palīdz, ja esi kautko iekavējis? Citi skolotāji palīdz, citi nē. Ja māki runāt ar viņiem, tad visu var sarunāt. 9. Vai ir cilvēks, ko uzskati par savu mentoru? Šķiet, ka nav. VEF komandā, ja par to runā – Mareks Mejeris. 10. Kādi ir Tavi mērķi tuvākajā un tālākajā nākotnē? Iegūt izglītību, kļūt par profesionālu basketbolistu un Eirolīgas spēlētāju. 11. Kādas ir tavas sekmes skolā? Matemātikā vidējā atzīme ir apmēram 7/8, sportā 10, ķīmijā/ģeogrāfijā 5/6. #RPPS Linda Ragause 7.a Karīna Antanaviča 8.b Aizraujoša spēle, kurā jāizdomā asociācijas neparastiem attēliem no kastes. Tos ir zīmējuši traki mākslinieki, tādēļ katrs var izraisīt veselu asociāciju jūru, sākot ar vienkāršākām kā "laime", "ziema", "niknums", līdz sarežģītām un neprātīgām - tādām kā "nepanesamais esības vieglums", "zudusī paaudze" vai "Gaujas laivinieks".
Spēles dalībnieki var aprakstīt asociācijas jebkādā veidā - ar vienu vārdu vai vārdu savienojumu, ar parunu vai citātu, dziesmu, dzejoli, filmas vai grāmatas nosaukumu... Tā, pateicoties spēlei, jūs uzzināsiet interesantus sīkumus par spēlētājiem, iemācīsieties viņus labāk saprast un uzminēt viņu domu gaitu. Par spēles uzvarētāju kļūst tas, kas vislabāk uzmin citu spēlētāju izteiktās asociācijas un neuzķeras uz izliktajiem slazdiem. "Dixit" burvība slēpjas tajā, ka tā mainās katrā spēlēšanas reizē. Spēle ir saņēmusi 15 prestižas starptautiskas balvas un ir interesanta spēlētājiem no 8 līdz 99 gadiem. Spēles komplekts sastāv no 84 kārtīm ar attēliem, spēles galdiņa, 36 balsošanas kartiņām, noteikumiem un spēles kauliņiem - krāsainiem koka trusīšiem. Spēlētāju skaits: no 3 līdz 6. #RPPS Kāda bija Jūsu sapņu profesija bērnībā?
- Mans sapnis bija kļūt par horeogrāfi, par kuru arī izmācijos un kļuvu. Cik ilgi Jūs jau nodarbojaties ar dejošanu? - Būtu ļoti banāli teikt, ka nodarbojos ar dejošanu jau kopš bērna kājas, kā to parasti saka citi, bet principā tā arī ir. Dejoju kopš sāku iet skolā. Kāds bija pirmais dejas stils, kuru izmēģinājāt? - Pirmais dejas stils, ko izmēģināju bija sportiskās jeb balles dejas. Kā Jums šis dejas stils patika? - Tajā vecumā man sportiskās dejas patika, taču augot lielākai sapratu, ka šīs dejas nav mans lauciņš. Kā Jūs izlēmāt kļūt par deju skolotāju? - Nemaz tik grūti nebija izlemt, jo lielāko daļu bērnības pavadīju dejojot un sapratu, ka tas dzīvē mani piesaista visvairāk. Cik ilgi Jūs pasniedzat dejošanu? - Šobrīd man ir aizsācies otrais gads pasniedzot deju nodarbības, tā kā esmu jauns cilvēs šajā jomā. Tomēr, ja pieskaita arī praksi, tad dejošanu pasniedzu jau kopš koledžas laikiem. Cik kolektīvos Jūs pasniedzat dejošanu? Es pasniedzu dejošanu Valmierā, Rīgā, kā arī palīdzu Cēsu popgrupai izveidot kvalitatīvus priekšnesumus. No kā Jūs smeļaties iedvesmu dejām? - Es iedvesmu dejām smeļos pārsvarā no mūzikas, kuru klausos, no dabas un psiholoģiskām filām. Kas Jums jūsu profesijā patīk visvairāk? - Strādājot par horeogrāfi man vislabāk patīk tas, ka nav jāieliek sevi konkrētos rāmjos. Deju vari sastādīt pie sev tīkamās mūzikas un ar sev tīkamiem soļiem. Labi ir arī tas, ka šis darbs sākas tikai ap pusdienlaiku, tāpēc varu mierīgi pamosties ar pozītīvām domām par gaidāmo dienu. Paldeis par interviju! #RPPS Lelde Miksone un Beāte Kurtukova, 6b Vai Tev, lasītāj, nav apnicis tas, ka tava māsa vai brālis sēž pie datora, telefona un citām ierīcēm? Vai Tu gadījumā pats neesi tas, kurš ir traks no telefona vai datora? Ja tavi brāļi, māsas, vai tu esi atkarīgs no mūzdienu tehnoloģijām, tad lasi, kas risinās šo problēmu.No visiem apkopotajiem datiem, lielākā daļa cilvēku brīvo laiku pavada pie telefoniem un datoriem, tieši tāpēc es izveidoju vairākus punktus par to, kā liederīgi pavadīt laiku kopā ar ģimeni.
1. Aizbraukt ar ģimeni uz patversmi. Es katrai ģimenei iesaku aizbraukt vismaz reizi mēnesī uz kādu patversmi, lai ziedotu naudu, ēdienu, rotaļlietas vai vienkārši ar mazo burvīgo sunīti aiziet pastaigā. Tas ir ļoti emocionāls pasākums un ģimeni tas satuvinās vēl vairāk. 2. Aizbraukt ciemos pie vecvecākiem. Tas var būt ļoti mīļš un patīkams visu radu salidojums. Tur Jūs varat diskutēt par skolu, vecāki par darbu vai arī par citām lietām.Domāju, ka tava vecmamma un vectēvs būs priecīgi Tevi satikt. 3. Aizbrauciet uz laukiem kārtīgi pastrādāt! Ieteiktu aizbraukt vasarā, ražas laikā, lai varētu novākt ražu, aplaistīt puķēs vai vēl kā savādāk rūpēties par savim laukie, dabu. Rudenī aizbraukt, lai iekurinātu lauku māju un sagrābt lapas, kuras ir nokritušas. Tad ziemā atbraukt, lai varētu nogrābt sniegu uz iebraucamā ceļa un vēl aiziet uz kādu tuvo mežiņu, un iespraust egliētēs, vai citos koku zaros dārzeņu, ( piem. burkānus, kartupeļus un.t.t.) Pavasarī Jūs varētu skaisti papriecāties par skaisti dziedošajiem putniņiem, ziedošajām puķēm, lapām un vienkārši papriecāties par Latvijas skaisto dabuUn tā katru gadu, katru gadalaiku! 4. Aiziet skaistā un mazā pastaigā pa savu tuvo apkaimi. Pastaiga nekad nenoder par sliktu, tā vienmēr būs laikā. Ja esi noguris pēc skolas, izej pastaigāties ar ģimeni vai arī ar draugiem. Šoreiz abi divi varianti būs labi! Tā kā strauji tuvojas ziemassvētki, tāpēc ir arī daži punkti saistīti ar ziemassvētkiem. 1. Jūs varat gan aizbraukr ar ģimeni uz slidotavu, slēpotavu vai kādu siltu un mājīgu kafejnīciņu. Tas noteikti to vakaru padarīs vēl īpašāku. 2. Kā būtu ar dāvanu izsaiņošanu? Katra bērna lielākais sapni! Dariet to visi kopā pie ziemassvētku dziesmām, skaistām un smaržīgām svecītēm. Tas patiks ikvienam! Protams, ka vēl jautrāk būtu tad, ja ģimenei pievienotos, kādi sev tuvi draugi, radi, māsas vai brāļi 3. Un kā pats pēdejais punkts, paliek vissinteresantākais un jautrākais! Kā būtu, ja Jūs visi izietu ārā, kur viss ir ar sniegu pilns un liekas, ka visur ir balta vate? Domāju, ka forši, ne? Nu tad sāksies pati jautrākā daļa. Sākiet celt sniegavīru, pat labākajā gadijumā sniegavīrus, sākat pikoties! Tas taču būs jautri, vēl, jo vairāk, ja būtu vairāk cilvēki, draugi, radi un.t.t Ticiet, tas būs jautri, jo beidzot arī vecāki varēs būt atpūtušies un kārtīgi izklaidējušies pēc vairākiem Cerams, ka šie Ziemassvētki būs paši labākie un, lai katri Ziemassvētki būtu tik pat jautri kā vienmēr! Priecīgus un gaišus Jums visiem Ziemassvētkus! Ziemassvētku vecītim būtībā ir jāapmeklē aptuvei 43 miljoni mājokļu visā pasaulē 12 stundās, kas nozīmē, ka viņš paviesojas 983 mājokļos vienā sekundē.
Karīna Antanaviča 8.b #RPPS 1 kūka, 8-10 porcijas
Sastāvdaļas Pamatnei (3 pamatnes daļas) 225 g sviesta 360 g Dansukker cukurbiešu vai pūdercukura cukura 100 ml Dansukker Dzidrā sīrupa 5 olas 450 g miltu 2 ēdamk. kukurūzas miltu 2 tējk. cepamā pulvera 1 tējk. sāls 150 ml piena Ievārījumam 500 g aveņu vai melleņu pēc izvēles 180 g Dansukker želejas cukura Multi Krēmsiera glazūra 100 g mīksta sviesta 300 g krēmsiera 360 g Dansukker pūdercukura 1 tējk. Dansukker Vaniļas cukura 3 tējk. garšvielu piparkūkām Saldās lauskas dekorēšanai 225 g Dansukker cukurbiešu cukura 50 ml ūdens 50 ml Dansukker Dzidrā sīrupa Zila pārtikas krāsviela Pamatnei Uzkarsē cepeškrāsni līdz 175°C. Ietauko 3 veidnes (16 – 20 cm diametrā). Bļodā sakuļ sviestu, cukuru un Dzidro sīrupu, līdz masa iegūst gaišu krēmveida konsistenci. Pa vienai pievieno olas, iesijā miltus, kukurūzas miltus, cepamo pulveri, sāli un pielej pienu. Maisa, līdz mīkla kļūst viendabīga. Mīklu sadala līdzīgi 3 cepamās formās. Cep 35-40 minūtes. Ievārījumam Želejas cukuru un ogas uzvāra un turpina vārīt 5-10 minūtes, līdz ogas izšķīdušas. Krēmsiera glazūra Visas sastāvdaļas samaisa vijīgā masā. Saldās lauskas dekorēšanai Cukuru, Dzidro sīrupu un ūdeni izmaisa un uzkarsē līdz 160°C. Pievieno zilo pārtikas krāsvielu. Masu izlej uz cepamā papīra un atdzesē. Atdzisušu salauž gabaliņos. Kūkas veidošana Ja kūkas pamatnes iznākušas par biezu, tās pārgriež gareniski uz pusēm. Pirmo kārtu pārsmērē ar ievārījumu, nenoklājot to līdz maliņām. Liek nākamo pamatni un arī pārklāj ar ievārījumu. Kūku noklāj ar krēmsiera glazūru. Dekorē ar zilajām lauskām. Vidēji sniegpārslas diametrs ir aptuveni 5 mm un tā sver 0,004 grami. Šāda sniegpārsla sastāv no 180 miljardiem ūdens molekulu.
Pasaulē lielākā sniegpārsla reģistrēta 1887. gada 28. janvārī Montanas štatā, Amerikas savienotajās valstīs. Tās diametrs bijis 38 centimetri un biezums aptuveni 20 centimetri. Visvairāk sniegs vienā sezonā ir uzsnidzis Vašingtonas štatā ASV, Baker kalnā. Ziemā no 1998. uz 1999. gadu tur uzkritis 29 metri sniega. Lielākā sniega skulptūra pasaulē uzbūvēta ledus un sniega festivālā Ķīnā. To būvēja 600 skulptori no 40 dažādām valstīm izmantojot aptuveni 3400 kubikmetrus sniega. Vidējas sniegpārslas maksimālais krišanas ātrums ir 1.7 metri sekundē (~6 km/h). Sneigpārslas struktūrā ir 95% gaisa, tādejādi tās nelielais blīvums nodrošina salīdzinoši lēno krišanu. Ir cilvēki kuriem nepatīk sniegs un viņi izvēlas ziemas laikā labāk sēdēt mājās, bet ir arī daži kuriem sniegs iedveš nenormālas bailes, to sauc par Kionofobiju. Termins ''mobings'' ir aizgūts no angļu valodas, latviski to bieži dēvē par vardarbību skolā, kas izpaužas ilgstošā laika posmā. Latvijas Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību departamenta juriskonsulte Zanda Rūsiņa pirms kāda laika veikusi pētījumu par mobingu skolās, kas paver diezgan nepatīkamu ainu, proti, vardarbība skolās ir ikdiena.
Mobings tiek iedalīts trīs veidos:
Karīna Antanaviča 8.b #RPPS |
SADAĻAS
All
ARHĪVS
April 2017
|